ES atbalsta projekti

Jaunas saplākšņa saistvielas un kompozītmateriāli

07. novembris, 2019

2019.gada martā ir uzsākts projekts, turpinot iepriekšējā kārtā realizēto projektu “Jauni saplākšņa kompozītmateriāli”. Projektā ir izdalītas 2 aktivitātes. Pasaulē aizvien vairāk tiek aktualizēti jautājumi par fosilo izejvielu aizvietošanu ar atjaunojamiem resursiem. Tāpēc viena no aktivitātēm ir saistīta ar saplākšņa saistvielu attīstību. Mērķis ir aizvietot fosilās komponentes daļas ar videi draudzīgiem atjaunojamiem materiāliem, saglabājot saplākšņa fizikāli-mehāniskās īpašības. Otra aktivitāte saistīta ar tirgū pieprasītu jaunu kompozītmateriālu izstrādi, uzlabojot vai pielāgojot esošās plātņu īpašības konkrētām tirgus prasībām.

Projekts tiek īstenots no 2019.gada 4.marta līdz 2020.gada 31.decembrim

2019. gada II ceturksnis

Lignīna sveķu un  līmes testi. Rūpnieciskajos testos tika izmantots lignīns, kas sagatavots gan pulvera, gan granulu veidā. Lignīns granulās nākotnē var nozīmīgi atvieglot un uzlabot darba vides drošību sintētisko sveķu ražošanā, jo pilnība novērš sprādzienbīstamību lignīna sagatavošanas procesā. Eksperimenta laikā izdevās iegūt lignīna fenola formaldehīda sveķus, kuru fizikālie kontroles parametri ir līdzīgi, kas liek domāt, ka granulveida lignīns varētu nākotnē aizstāt pulverveida lignīnu sveķu ražošanā.

Fenola filmas adhēzijas testi. Tika pētīta karsto prešu plātņu ietekme uz virsmas spriegumu, veicot testus dažādās rūpnīcās, vienādos režīmos, izmantojot vienu un to pašu pārklājumu. Konstatēts, ka neskatoties uz to, ka izmantots viens un tas pats pārklājums, virsmas spriegumi ir atšķirīgi. Faktori, kas izsauc šīs izmaiņas pagaidām nav noskaidroti. Spriegumu mērīšanā izmantoti sprieguma testeri.

Uguns reakcijas testi. Tika sagatavoti viena biezuma paraugi ar virsmas pārklājumu, kas ierobežo uguns izplatību, izmantojot dažādus uznesumus ar/bez gala klājuma. Tika pētīts, vai uzklāšana vairākās kārtās ietekmē testa rezultātu. Izmantotais materiāls ļoti labi samazina parametru FIGRA, taču kopējais izdalītais siltuma daudzums THR (600) lielākajā daļā testu ir pārāk liels, lai izpildītu B klases prasības. Klājums 2 kārtās neuzrādīja būtiski atšķirīgus rezultātus.


2019. gada III ceturksnis

Lignīna sveķu un līmes testi, izmantojot dažāda veida lignīnu un cietinātāju. Mērķis pielāgot lignīna sveķus līmes izgatavošanai, izmantojot dažādu veidu cietinātājus.

Fenola formaldehīda sveķu līmes cietinātāja testi. Izstrādāts jauns cietinātājs, pārbaudīta tā īpašības un veikti testi, lai pārliecinātos par tā īpašībām.

Sojas (kā bezformaldehīda) līmes testi. Sagatavoti paraugi, izmantojot sojas līmi, veikti līmes šuves un stiprības īpašību testi.

Ugunsreakcijas testi. Tika sagatavoti 3 dažādi paraugi un veikti grīdas testi (metode EN 9239). Paraugu izgatavošanā tika izmantots antipirēna šķīdums, ar kuru tika pārklāta saplākšņa viena virsma un pēc tam nolaminēts (ar mazo un lielo sietu), 1 paraugs tika izgatavots bez antipirēna klājuma. Papildus tika veikti virsmas nodilumizturības testi, lai izvērtētu antipirēna ietekmi uz fenola sveķu iesūkšanos. Vēl tika veikti 9 stūra testi (metode EN13823) paraugiem, kas tika izgatavoti izmantojot 2 dažādus antipirēnus divu biezumu saplākšņiem. Antipirēns uz ūdens bāzes vēlamos rezullātus nesasniedza. Ar speciālās grunts klājumu rezultāti nebija pietiekoši stabili. Tika sagatavoti paraugi, uzklājot klājumu vienā vai divās kārtās.


2019. gada IV ceturksnis

Izgatavoti saplākšņa masīvkoksnes kompozīt paneļi un veikti dažādi fizikāli – mehāniskie testi.

Uzsākts pētījums par dažādu biezuma saplākšņa nogurumizturību, cikliski slogojot liecē. Dati tiks izmantoti publikācijai.

Turpināti rūpnieciska mēroga testi ar lignīna sveķiem, veikti brīvā formaldehīda emisijas testi, kā arī turpināti lieces stiprības pētījumi. 

Ugunsreakcijas testi. Sagatavoti 37 dažādi paraugi un veikti SBI testi (metode EN 13823). Visi paraugi sagatavoti ar vienu un to pašu ugunsreakciju samazinošu pārklājumu pēc vienas tehnoloģijas uz tās pašas iekārtas. Paraugu specifikācija izstrādāta tā, lai varētu noteikt dažādu parametru ietekmi uz testa rezultātiem, piemēram, šķiedru virziens, biezums, laiks no saplākšņa ražošanas līdz apdarei, ar filmas pārklājumu otrā pusē un bez, ar iezāģējumiem otrā pusē utt.. Testi pabeigti 2019.gada 18.decembrī. Rezultātu analīze tiks veikta nākošajā periodā.


2020. gada I ceturksnis

Turpinās pētījums par saplākšņa nogurumizturību cikliski slogojot liecē;

Ugunsrekcijas pētījumi:

  • Tika veikti standarta bērza saplākšņa ar aizsargpārklājumu (sērija 4297) uguns reakcijas testu (metode EN 13823) rezultātu analīze. Paraugu kopa: 37 komplekti. Paraugi bija sagatavoti tā, lai varētu izvērtēt tādus faktorus kā ražošanas datums, apstrādes datums, šķiedru virziena ietekme vienas loksnes ietvaros.
  • Veikti testi pēc standarta bērza saplāksnim ar grīdas lakas pārklājumu un alumīniju otrā pusē (metode EN 13823);
  • Veikti indikatīvie testi impregnētam saplāksnim no Polijas - rezultāts neapstiprināja deklarēto (metode EN 13823);
  • Veikti indikatīvie testi ar saplāksni, kas līmēts no finieriem, kas mērcēti no Dānijas piegādāta šķīdumā (metode EN 13823).  

SAI “Meža nozares kompetences centrs” īsteno pētniecības projektu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

Pētniecības projekta nosaukums: Meža nozares kompetences centrs

Projekts Nr. 1.2.1.1/18/A/004

Meža nozares kompetences centrs aptver divus zinātniskos virzienus:

Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecība.
Jauni koksnes materiāli un tehnoloģijas.
Kompetences centra mērķis ir atbalstīt meža nozarē aktuālus pētījumus atbilstoši definētajiem pētniecības virzieniem, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas nozarē un ieviešot tās ražošanā, tādējādi veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī nozares komersantu konkurētspējas paaugstināšanu.

Projekts tiks īstenots Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomā – “Zināšanu ietilpīga bioekonomika”, apakšjomā – “Inovatīvi risinājumi mežsaimniecībai un kokapstrādē”. Kompetences centra darbības rezultātā plānots atbalstīt vismaz 13 pētniecības projektus, vismaz 6 komersantus, kas turpmāk ieviesīs ražošanā jaunus produktus un/vai tehnoloģijas.

Projekta kopējās pētījumu izmaksas sastāda virs 8 miljoniem eiro, plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) atbalsta apjoms – 4 708 111.50 EUR. Projektu plānots īstenot 36 mēnešu laikā, no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim.