Latvijas Finiera pirmā pusgada darbības rādītāji   Latvijas Finieris šā gada pirmajā pusgadā ir atjaunojis saplākšņa ražošanas apjomu 2008. gada līmenī (91,2 tūkstoši kubikmetru), pārdodot par 48% (97,8 tūkstoši kubikmetru) vairāk saplākšņa nekā analogā laikā pērn (65,9 tūkstoši kubikmetru) un sasniedzot 47,8 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 50% lielāks nekā 2009. gadā (31,9 miljonu latu). Pretēji pagājušā gada zaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir nopelnīti 2,9 miljoni latu, veicot daļēju tirgus pārstrukturizāciju, izmainot produktu grozu atbilstoši tirgus prasībām un piesaistot jaunus klientus. Kopumā uzņēmums šogad plāno pārdot ap 190 tūkstošiem kubikmetru saplākšņa, piegādājot to 870 dažādās pasaules vietās, un sasniegt apmēram 93 miljonus latu lielu apgrozījumu. Ieguldot attīstībā, šogad Latvijas Finieris ir noslēdzis līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par augstas pievienotās vērtības investīciju projekta īstenošanu. Šo projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds 1,5 miljonu latu apmērā. Projekta kopējās izmaksas ir 4,7 miljoni latu. Kopumā projekts cels Latvijas Finiera konkurētspēju, nodrošinot intensīvāku klātbūtni vērtīgākajās saplākšņa tirgus nišās. Projekta mērķis ir kāpināt saplākšņa ražošanas jaudu, nodrošināt elastīgāku ražošanas procesu un palielināt ražotās produkcijas vērtību. Projekta ietvaros tiks uzstādīta inovatīva finieru žāvēšanas un šķirošanas līnija AS Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums, tādējādi sekmējot tās izveidi par modernāko bērza saplākšņa ražotni pasaulē. Projekta īstenošanas gaitā tiks radītas arī augsti kvalificētas darbavietas jaunākās paaudzes tehnoloģiju apkalpošanai. Rīgā, 2010. gada 11. augustā
	Latvijas Finieris konkurss skolēniem ir noslēdzies Latvijas Finiera kempingā Abragciems Engures novadā š. g. 14. jūlijā un 15. jūlijā notika uzņēmuma rīkotā konkursa “Latvijas meža vērtības” noslēgums. Šogad konkursā piedalījās 140 skolēni ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, jo tur atrodas viena no uzņēmuma ražotnēm. Šogad pirmo vietu ieguva Gaigalavas pamatskola, otro – Sējas, bet trešo – Aizputes pamatskola. Pasākuma laikā aptaujātajiem dalībniekiem pirmajā vietā ir jūra, patīk arī mierīgā un relaksējošā atmosfēra, iepazīšanās un sadarbība ar citām skolām. Piedalīties šajā pasākumā esot pašlepnuma un pat skolas prestiža lieta. Kā atzīst skolotāji, tad iegūtās zināšanas noderot mācību procesā. Mājasdarbu gatavošana māca atlasīt informāciju un darboties komandā. Uzdevums prezentēt mājasdarbus uzlabo skolēnu komunikācijas prasmi un uzstāšanos svešas auditorijas priekšā. Piedaloties noslēguma pasākumā, tiek gūts gandarījums par paveikto un stimuls ikdienā. Daudziem patika bērzu stādīšana podiņos, no kuriem izaugušie stādi nākamajā gadā tiks izstādīti mājas vai skolas apkārtnē. Diskotēkai un karaokei pēc dalībnieku domām vajadzētu ilgt līdz pat rītam. Izklaidējoši, bet reizē pamācoši savus norādījumus sniedza arī atraktīvais meža tīrības sargs Cūkmens. Ir uzklausīti visu skolu pārstāvji, gūstot idejas, kas noteikti papildinās un uzlabos turpmākos konkursus. Kopumā par pasākumu ir pozitīvas atsauksmes, tāpēc arī organizatori ir guvuši pozitīvu lādiņu censties nākamā gada konkursa plānošanā un īstenošanā. Meža dienu ietvaros jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijas Finieris rīko ar meža dzīvi saistītus konkursus skolēniem. Pasākumu mērķis ir rosināt interesi par meža nozari kopumā un veicināt izpratni par meža vērtību (sociālo, ekoloģisko un ekonomisko) līdzsvarotības nozīmi, kas izpaužas viktorīnu, izzinošu un izklaidējošu darbību veidā. Jaunas zināšanas, jūras gaiss un ūdens labsajūtai, patīkamas emocijas ir vērtības, ko šajās dienās gūst konkursa dalībnieki un organizatori. Kempinga Abragciems pludmale ir viena no Latvijas Finiera investīcijām, kas dod cilvēkam fizisku un emocionālu baudījumu. Šeit ir domāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuru rīkotās nometnes atbalsta Latvijas Finieris. Abragciems ir viena no 13 Latvijas atpūtas vietām, kur plīvo Zilais karogs, apliecinot augstos kritērijus ūdens kvalitātes, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa jomās. Rīgā, 2010.gada 19.jūlijā
	2010. gada 17. februāra ēnu dienas AS Latvijas Finierī  Arī Latvijas Finieris piedalījās Ēnu dienās. Mūsu uzņēmumā tika uzņemtas 5 ēnas, kurām tika piedāvāta iespēja ēnot atbildīgu vadītāju ikdienas gaitas.  Rūpnīcas Hapaks direktors Aigars Faitušs ar divām ēnām Reini Ozoliņu un Zaigu Fogelmane Kokapstrādes tehnologs Ivo Silajānis ar divām ēnām Angelinu Talabajevu un Edgaru Riba Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis ar ēnu Edgaru Ločmeli Atsauksmes par ēnu dienu AS Latvijas Finieris var apskatīt šeit.
	Šā gada 1. februārī svinīgā ceremonijā tika nosaukti un apbalvoti Meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs laureāti četrās nominācijās Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozares attīstībā.  Zelta čiekuru par mūža ieguldījumu saņēma arī arodapvienības Koncerna Latvijas Finieris arodbiedrība priekšsēdētāja:  Mirdza Bondare Visi Gada balvas ieguvēji savu mūžu veltījuši meža nozares attīstībai un ir profesionāļi savā jomā, kuru devumu augstu novērtējuši meža nozares pārstāvji. Balvas ieguvēji saņēma arī Ministru kabineta Atzinības rakstus. Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs pasniegšanas ceremonija jau kļuvusi par tradīciju. Zelta čiekurs sevī iemieso vienkāršību, atvērtību un Latvijas meža skaistumu: dvēselē vienkāršs, formā izsmalcināts, atvērts kā saule, silts kā mājas svētība un sīksts kā latvietis. Nav precīzāka apzīmējuma cilvēka mīlestībai pret mežu, tāpat kā nav labākas balvas, lai atalgotu cilvēka darbu Latvijas meža labā.
	AS Latvijas Finieris  saņēma titulu Eksporta čempions 2009
	2009. gada 15.decembrī, piekto gadu pēc kārtas, LR Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) 30 veiksmīgākajiem un inovatīvajiem Latvijas uzņēmumiem dažādās kategorijās piešķīra “Eksporta un inovācijas balvu 2009”. Labākie un veiksmīgākie uzņēmumi tika apbalvoti piecās dažādās kategorijās.                     Titulu Eksporta čempions saņēma AS Latvijas Finieris. Visi konkursa laureāti saņēma atzinības rakstus, pirmo divu vietu ieguvējiem katrā kategorijā  būs iespēja bez maksas piedalīties komersantu delegācijas sastāvā augstāko amatpersonu ārvalstu vizītēs, LIAA organizētajās tirdzniecības misijās un individuālos darījuma braucienos. Pirmo trīs vietu ieguvēji katrā kategorijā un eksporta čempions varēs, izmantot speciāli šim konkursam izveidoto zīmi (kvalitātes standarta) uz produktiem un informatīvajiem materiāliem. Informācija par VISIEM konkursa dalībniekiem tiks  ievietota LIAA mājas lapā ar tiešsaisti uz uzņēmuma mājas lapu un publicēta speciālajos eksporta mārketinga materiālos.
AS Latvijas Finieris  darbības novērtējums par 2009. gadu Lai izvērtētu akciju sabiedrības Latvijas Finieris šā gada darbības rezultātus, ir jāņem vērā divu, trīs gadu pagātnes notikumi. 2007. gadā nesabalansēta un nepamatota cenu kāpuma dēļ galvenajiem ražošanas resursiem  (apaļkokiem un darbaspēkam) Latvijas Finieris bija spiests veikt izmaiņas produktu struktūrā, atsakoties no produktiem ar lielu koksnes un darbaspēka īpatsvaru pašizmaksā (zāģmateriāli, gultas līstes u.c.). 2007. gada beigās uzņēmums sāka gatavoties būvniecības apjomu kritumam, palielinot saplākšņa pārdošanu citos segmentos (galvenokārt transportam). Līdz ar to tika nostiprinātas pozīcijas un ilgtermiņa konkurētspēja augstas pievienotās vērtības segmentos, piemēram, tehnisko produktu ražošanā auto nozarei. Nepamatotais resursu cenu kāpums turpinājās līdz pat 2008. gada vidum, kad kokrūpniecības nozare kā viena no pirmajām izjuta pasaules finanšu krīzes izraisīto tirgus lejupslīdi. Tās ietekmē uzņēmumam arī augstvērtīgajos segmentos ievērojami samazinājās pārdošanas apjomi. Jau tad Latvijas Finierī tika sagatavots darbības plāns izmaksu optimizācijai, produktu groza struktūras izmaiņām atbilstoši tirgus prasībām un jaunu klientu piesaistei, kā arī izvērtētas investīciju prioritātes. Dziļākais lejupslīdes punkts uzņēmumam bija pagājušā gadumija, kad pārdošanas apjomi sasniedza tikai pusi no ierastā. Tomēr kopumā 2009. gads Latvijas Finierim raksturīgs ar plānveidīgu un stabilu ražošanas apjomu atjaunošanos. Ja šā gada janvārī uzņēmuma naudas līdzekļi samazinājās (EBITDA mīnus 0,5 miljoni latu), tad pēdējos mēnešos šis rādītājs ir pozitīvs, pārsniedzot vienu miljonu latu mēnesī. Sagaidāms, ka pārdošanas apjomi gada griezumā būs līdzīgi pērn iespētajiem, taču cenu starpība un produktu klāsta izmaiņas radīs ieņēmumu starpību vairāk nekā 30% apmērā. Gadu tiek plānots noslēgt ar gandrīz 70 miljonu latu apgrozījumu un 5 miljonu latu zaudējumiem. Neskatoties uz negatīvajiem peļņas rādītājiem, pozitīvā naudas plūsma (EBITDA – tuvu pie 3 miljoniem latu) nodrošina stabilu bāzi uzņēmuma darbībai. Turklāt savlaicīgo ieguldījumu pozitīvā ietekme ļauj uzņēmumam justies droši arī šajā pārmaiņu laikā. Pēdējos trīs gados Latvijas Finiera  īstenotā 70 miljonu latu investīciju programma koncernā ir palīdzējusi uzlabot darba ražīgumu, paaugstināt energoefektivitāti, veicinājusi speciālo produktu attīstību un sabalansētu resursu pieejamību. AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis atzīst: „2010. gadā prognozējam ekonomikas atjaunošanos Centrālās Eiropas valstīs, kas veido lielāko Latvijas Finiera tirgus daļu. Līdz ar to gaidām uz produktu klāsta un daļēji arī uz cenu atjaunošanos, kas dos pozitīvu rezultātu apjomu un naudas ieņēmumu izteiksmē. Tā kā esam eksporta uzņēmums, tad varētu relatīvi ātrāk gūt pozitīvus rezultātus nekā tie uzņēmumi, kas strādā tikai uz vietējo tirgu. Tomēr galvenā panākumu atslēga ir kompetenta un vienota komanda, kas spēj ātri un elastīgi reaģēt konkurences un strauju pārmaiņu laikā, pieņemot un īstenojot darbības programmu.” Sagaidot 2010. gadu, Latvijas Finiera vadība uzskata, ka ļoti svarīgi ir arī turpmāk konsolidēt nozares viedokli un problēmas risināt konstruktīvi, tādējādi veidojot savstarpēju izpratni un atrodot saskares punktus sadarbībai ar saistītajām nozarēm, kā arī valsts iestādēm. Būtiski ir pārnest nozares viedokli, piemēram, ministriju un pēc tam valdības līmenī tā, lai tas tiktu pareizi izskaidrots un galvenais pareizi saprasts, kas veicinātu meža kompleksa attīstību valstī. Rīgā, 2009. gada 11. decembrī